PAR MUMS
«PAR MUMS
Par DV
«Par DV
DV vēsture
DV himna
Kāpēc un kā iestāties DV
Par Vanadzēm
Par DVCV
«Par DVCV
Par DVCV
DVCV Valde
DVCV Prezidijs
DVCV pārstāvniecība
DVCV darbības noteikumi
DVCV jaunumi
DVCV darbs
«DVCV darbs
DVCV publikācijas
«DVCV publikācijas
DV Gadagrāmatas
Laiks, Telpa, Ļaudis..
Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā
DVCV apbalvojumu sanēmēji kopš 1994.g
DV zemes
Labdarība
Projekti
«Projekti
Kurzemes lielkaujas un Lestenes brāļu kapi
Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”
Radinieku meklēšana
Searching for relatives
Galerijas
Kontakti
LV EN

IZVĒLNE

Sešas Kurzemes lielkaujas notika no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada aprīlim, Otrā pasaules kara beigu posmā, kad vācu karaspēks bija bloķēts Kurzemē. Tās ir vislielākās un visasiņainākās kaujas Latvijas vēsturē. Padomju pusē vien, karoja starp 600 000 un 1 000 000 vīru. Sarkanā armija zaudēja apmēram 400 000 karavīru, no kuriem 100 000 krituši vai bez vēsts pazuduši. Vācijas armija zaudēja ap 150 000 karavīru (40 000 krituši vai bez vēsts pazuduši). Par spīti zaudējumiem, kauju rezultātā fronte nebija izkustējusies vairāk par 25 km.

Kurzemes lielkaujās abās pusēs piedalījušies latviešu karavīri, jo Nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, abas, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju, nelikumīgi mobilizēja latviešu zēnus un vīrus. Trešajā lielkaujā, pie Džūkstes un Lestenes, 19. divīzijas un 130. latviešu strēlnieku korpusa latviešu karavīri karoja brālis pret brāli, ar smagiem upuriem abās karojošajās pusēs.

Pēc kapitulācijas 8. maijā, padomju gūstā saņemti ap 185 000 karavīru. Daļa leģionāru gūstā nepadevās, bet kļuva par nacionālajiem partizāniem, lai pretotos padomju okupācijas varai.

Kurzemes brāļu kapi Lestenē izveidoti tikai pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, jo Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru apbedījumu vietu apzināšana un kopšana padomju okupācijas laikā bija aizliegta un jau esošās leģionāru kapu vietas tika iznīcinātas. Kapu izveide Lestenē sākās 1996. gadā, lai kritušo latviešu leģionāru atdusas vietas tiktu apkoptas.

Iecere izveidot Brāļu kapus pie Lestenes baznīcas, kur kauju laikā atradās lazarete, dzima jau 1944. gadā, bet īstenošana tika uzsākta tikai 1990-tajos gados, kad Anglijā dzīvojošais Kurzemes aizstāvis un Daugavas Vanagu (DV) organizācijas pārstāvis, Emīls Gailis (1925-2007) ieradās Latvijā ar kapu izveidošanas projektu. Darbu koordinēšanai un līdzekļu piesaistīšanai nodibināja Kurzemes Brāļu kapu fondu, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja Nikolaja Romanovska (1925-2004) vadībā, iesaistot DV pārstāvjus Varimantu Plūdoni un Oskaru Baltputni (1921-2015). Fonds cieši sadarbojās ar Tukuma novada pašvaldību, Lestenes pagastu un Lestenes evaņģēliski luterisko baznīcu. Lai kritušos latviešu ķaravīrus pārapbedītu svētītajā Lestenes zemē, ar Emīla Gaiļa atbalstu Edgara Skreijas vadītā pārbedīšanas darbu grupa identificēja un atraka leģionāru apbedījumus dažādās Latvijas vietās. Kapus svinīgi atklāja 2003. gada 27. septembrī.

Tos sargā tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis “Dzimtene Māte - Latvija". Līdz 2021. gadam kapos apglabāti ap 1400 Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru un sienās iegravēti vairāk kā 17000 kritušo latviešu leģionāru vārdu. Kritušo leģionāru apzināšanas un pārapbedīšanas darbs turpinās.

 

© 2022 Daugavas Vanagu centrālās valde. Visas tiesības aizsargātas. »