Latviešu karavīru un politiski represēto apvienību vadītāji vērsušies Saeimā ar paziņojumu pret sarkanbaltsarkana vairodziņa dēvēšanu par nacisma simbolu

Apvienību vadītāji reaģēja uz sabiedrībā notiekošo diskusiju par sarkanbaltsarkanā vairodziņa lietošanu un  paziņojumā Saeimas  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izteica nosodījumu  sarkanbaltsarkanā vairodziņa ar uzrakstu “Latvija” dēvēšanai par nacisma simbolu.

Otrā pasaules karā laikā vairodziņu izmantoja latviešu leģionāri - latviešu karavīri, kurus pretēji starptautiskajām konvencijām okupētāja valsts - nacistiskā Vācija mobilizēja savā armijā kā okupētās valsts iedzīvotājus. Latvijas Republikā minēto karavīru statusu nosaka likums “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu.”

Pēc pretlikumīgās mobilizācijas 1943.gadā latviešu leģionāri tika ietērpti nacistiskās Vācijas SS militārajās formās, kas jau bija izstrādātas, un uz kurām nacistu iestādes vairodziņu Latvijas karoga krāsā - tāpat kā citas latviešu atšķirības zīmes, nebija paredzējušas. Ņemot vērā pretlikumīgo mobilizāciju, pēc iesaukšanas leģionāriem pie formas nēsāt SS zīmes bija pat aizliegts. Latviešu leģiona 15. divīzija kā atšķirības zīmi sākotnēji izmantoja arī Latvijas Republikas armijā izmantoto uzlecošas Saules zīmi, 19. divīzija – senu latviešu zīmi - ugunskrustu. Lai uzsvērtu savu juridisko atšķirību no citām SS militārpersonām, valstisko un etnisko izcelsmi, leģionāri pagatavoja un uz nacistiskās Vācijas armijas formas ļoti dažāda izskata vairodziņus uzšuva paši. Nacistu vara samierinājās ar šādu latviešu pašdarbību, taču vairodziņu arī nedefinēja kā obligātu. 

Pēc Otrā pasaules kara notikušais starptautiskais Nirnbergas tiesas process 1946. gadā pasludināja SS par noziedzīgu organizāciju, vienlaikus atzīstot, ka tas attiecināms uz "personām, kas piederēdamas pie šīs organizācijas, personiski piedalījušās noziegumu pastrādāšanā, bet neattiecas uz personām, ko valsts piespiedusi iestāties par locekļiem tādā veidā, ka tām neatlika nekāda cita iespēja, un ja šīs personas nav piedalījušās noziegumos", ko var attiecināt uz absolūti lielāko daļu latviešu leģionāriem.

Saeimas 1998.gada 29.oktobra deklarācija “Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” nosaka: Latvijas valdībai ir pienākums rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Latviešu karavīru un politiski represēto apvienības nosoda Latvijas publiskajā telpā izskanējušos paziņojumus, ka sarkanbaltsarkanais vairodziņš Latvijas Republikas karoga krāsās ar uzrakstu “Latvija” atzīstams par nacisma simbolu, nav publiski izmantojams pieminekļos un citur publiskajā telpā tikai tādēļ, ka to brīvprātīgi lietojuši latviešu leģionāri. No šī aplamā secinājuma izrietētu, ka saskaņā ar likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” būtu demontējami pieminekļi latviešu karavīriem Bauskā, Džūkstē, Morē, Zaķumuižā, no publiskajām bibliotēkām un veikaliem izņemamas grāmatas un diski ar sarkanbaltsarkaniem vairodziņiem uz vākiem.

Ņemot vērā, ka sarkanbaltsarkanais vairodziņš ar uzrakstu “Latvija” ir Latvijas Republikas Zemessardzes formas, bet uzlecošas Saules zīme – Nacionālo bruņoto spēku formas sastāvdaļa, šīs zīmes uzskatot par nacistiskām, būtu jāaizliedz lietot pie formas. Tas notiek laikā, kad mūsu valsts aizsardzība ir prioritāte, laikā, kad Latviju apdraud bijusī okupētājvalsts-Krievija.

Latviešu karavīru un politiski represēto apvienības nosoda sarkanbaltsarkana vairodziņa ar uzrakstu Latvija dēvēšanu par nacisma simbolu, voluntāru likuma interpretēšanu un aicina valsti mobilizēties aizsardzībai.

Paziņojumu parakstījuši:

Latviešu Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Rusiņš

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Emīls Gailis

Latviešu Strēlnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Aivars Baškers

Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs Tālis Veismanis

Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšnieks. Latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” valdes priekšsēdētājs Aivars Sinka