Brāļu kapi Lestenē: priecāsimies par sabiedrības atbalstu

Latviešu karavīri Kurzemes lielkaujās piedalījās abās pusēs - gan nacistiskā Vācija, gan Padomju Savienība nelikumīgi mobilizēja latviešu zēnus un vīrus, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju. Trešajā lielkaujā pie Džūkstes un Lestenes - 19. divīzijas un 130. latviešu strēlnieku korpusa latviešu karavīri patiešām karoja brālis pret brāli - ar smagiem upuriem abās karojošajās pusēs.

Vai drīkstam savus tautiešus aizmirst?

Apzināt un kopt Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru apbedījumu vietas padomju okupācijas laikā bija aizliegts, bet jau zināmās kapu vietas iznīcināja. Atklāti kopt kritušo latviešu leģionāru atdusas vietas varēja tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

1990-tajos gados ar kapu izveidošanas projektu no Anglijas Latvijā ieradās Kurzemes aizstāvis un Daugavas Vanagu (DV) organizācijas pārstāvis Emīls Gailis (1925-2007), un 1996. gadā Lestenē sāka veidot Brāļu kapus.

Darbu koordinēšanai un līdzekļu piesaistei nodibināja Kurzemes Brāļu kapu fondu Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja Nikolaja Romanovska (1925-2004) vadībā, iesaistot arī DV pārstāvjus Varimantu Plūdonu un Oskaru Baltputni (1921-2015). Fonds cieši sadarbojas ar Tukuma novada pašvaldību, Lestenes pagastu un Lestenes evaņģēliski luterisko baznīcu.

Lai kritušos latviešu karavīrus pārapbedītu svētītajā Lestenes zemē, Edgara Skreijas vadītā pārapbedīšanas darbu grupa ar Emīla Gaiļa atbalstu identificēja un atraka leģionāru apbedījumus dažādās Latvijas vietās.

Brāļu kapus Lestenē svinīgi atklāja 2003. gada 27. septembrī. Tos sargā tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis “Dzimtene Māte - Latvija". Līdz 2021. gadam kapos apglabāti ap 1400 Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru un sienās iegravēti vairāk nekā 17000 kritušo latviešu leģionāru vārdu.

Kritušo leģionāru apzināšanas un pārapbedīšanas darbs turpinās: Latvijā, Polijā un Krievijā ir apzinātas vietas, kur apglabāti vai atrastas latviešu karavīru mirstīgās atliekas.

Nodibināta Latviešu Karavīru piemiņas biedrība

Lai pārraudzītu Lestenes Brāļu kapu kompleksa uzturēšanu, atbalstītu Kurzemes kauju muzeja attīstību un Lestenes baznīcas atjaunošanu, padarot šo kompleksu par vienu no Latvijas neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simboliem, kā arī veicinātu diskusijas un vēstures izzināšanu, jo sevišķi - par Kurzemes lielkaujām un latviešu leģionāru gaitām pasaules notikumu un Latvijas vēstures griežos, 2021. gadā nodibināta Latviešu Karavīru piemiņas biedrība.

Biedrības dibinātājas ir septiņas spēcīgas, jau pastāvošas organizācijas: Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”, Latviešu Virsnieku apvienība, Latvijas ģenerāļu klubs, Lestenes evanģēliski luteriskā draudze, Pasaules brīvo latviešu apvienība un Daugavas Vanagu Centrālā valde.

Latviešu Karavīru piemiņas biedrības valdē ir: Aivars Sinka - Daugavas Vanagu Centrālā valde (priekšsēdētājs), maj. Jānis Slaidiņš - Latviešu Virsnieku apvienība, vadm. (atv.) Gaidis Andrejs Zeibots - Latvijas Ģenerāļu klubs, Emīls Gailis - Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Inguna Kokina - Lestenes Evanģēliski Luteriskā Draudze, Pēteris Blumbergs - Pasaules brīvo latviešu apvienība, ģlt. (atv.) Raimonds Graube - Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”.

Latviešu Karavīru piemiņas biedrība noslēgusi sadarbības līgumu ar Tukuma novada domi un Aizsardzības Ministriju.

Pēdējos gados paveiktais

Pēdējie gadi Lestenes Brāļu kapu kompleksam ir bijuši ražīgi.

2022. gadā veikta vēsturiski arhitektoniskā izpēte; izstrādāta vēstures zinātniskā un muzeja dizaina koncepcija; kompleksam piešķirts kultūras mantojuma statuss.
2023. gada vasarā atklāts jaunais Lestenes memoriālais parks; oktobrī atrasts, izjaukts, uz Lesteni pārvests un no jauna uzstādīts neskarts vācu bunkurs; novembrī Lestenes biedrība pirmo reizi vadīja rakšanas darbus Lestenes apkārtnē; decembrī Saeimā pirmajā lasījumā pieņēma Lestenes likuma jauno redakciju. 2023. gadā Lestenes muzeja projekts saņēmis arī Kultūras ministrijas finansējumu 100 000 eur.

Paldies par jūsu draudzīgo atbalstu 2024. gadā!

Pateicoties Kultūras ministrijas un ziedotāju atbalstam, visu gadu turpināsies būvdarbi. Tāpat tiks strādāts pie muzeja ārējās teritorijas dizaina un notiks sarunas par muzeja darbības modeli.

Vietējos purvos notiks kaujas tehnikas apzināšana un iegūšana. Sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju turpināsies latviešu karavīru pīšļu meklēšana un izrakšana Latvijas novados, kā arī to pārapbedīšana; tāpat kopā ar komiteju strādās pie latviešu leģionāru apbedījuma vietu apzināšanas Polijā, kur krita liels skaits 15. divīzijas karavīru.

Latviešu Karavīru piemiņas biedrība ir neizsakāmi pateicīga visiem, kuri to līdz šim ir atbalstījuši! Diemžēl Kultūras ministrija 2024. gada budžetā Lestenes muzejam finansiālu atbalstu nav plānojusi. Tāpēc biedrība vāc ziedojumus, lai uzturētu un attīstītu Lestenes Brāļu kapu kompleksu, atbalstītu Lestenes baznīcas atjaunošanas darbus, izveidotu Kurzemes kauju muzeju utt., un ļoti priecāsies par sabiedrības atsaucību šim nozīmīgajam projektam.

Bankas rekvizīti:

LATVIEŠU KARAVĪRU PIEMIŅAS B-A LESTENE

LV11UNLA0055002483586

Sīkāka informācija par Kurzemes lielkaujām un Lestenes brāļu kapiem atrodama http://www.dvcv.org.lv/kurzemes-lielkaujas-un-lestenes-bralu-kapi

Sīkāka informācija par Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene” atrodama http://www.dvcv.org.lv/latviesu-karaviru-pieminas-biedriba-lestene

Sīkāka informācija par Lestenes muzeju atodama http://www.dvcv.org.lv/lestenes-muzejs