PAR MUMS
«PAR MUMS
Par DV
«Par DV
DV vēsture
DV himna
Kāpēc un kā iestāties DV
Par Vanadzēm
Par DVCV
«Par DVCV
Par DVCV
DVCV Valde
DVCV Prezidijs
DVCV pārstāvniecība
DVCV darbības noteikumi
DVCV jaunumi
DVCV darbs
«DVCV darbs
DVCV publikācijas
«DVCV publikācijas
DV Gadagrāmatas
Laiks, Telpa, Ļaudis..
Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā
DVCV apbalvojumu sanēmēji kopš 1994.g
DV zemes
Labdarība
Projekti
«Projekti
Kurzemes lielkaujas un Lestenes brāļu kapi
Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”
Radinieku meklēšana
Searching for relatives
Galerijas
Kontakti
LV EN

IZVĒLNE

Čikāgas Ziņas: Par Daugavas vanagiem un pasauli

17.11.22.
Raksts oriģināli publicēts Čikāgas Ziņās, 2022. gada novembra izdevumā. Latviešu diaspora nav vairs tik viengabalaina vai idejiski vienota, kā tas bija pirms 30 gadiem. Tas ir labu un sliktu iemeslu dēļ. Latvija, paldies Dievam, ir savu neatkarību atguvusi un Tēvzeme, ar visiem tās labumiem ir tikai īsa lidojuma attālumā (vismaz, ja dzīvo Anglijā vai Vācijā). Bet tā rezultātā, diasporai ir mazāk iemeslu turēties kopā.

It īpaši Eiropā, pilsētu biedrības pēdējos gados ir parādījušās  kā sēnes pēc lietus. Šīs pilsētu apvienības dara vērtīgu darbu, gādājot par vietējo skoliņu un tautas deju kopu, bet ir daudzmaz pazudis politiskais iemesls apvienoties ar citām līdzīgām biedrībām, lai varētu darboties mītnes valsts, vai pat internacionālā līmenī. Ir ļoti grūti pierunāt kādu, kurš varbūt jau tā vai tā strādā divus darbus un dzied korī, ka būtu jāpiedalās arī ALAs, DV vai PBLA sanāksmēs.

Un tas ir iespējams  mans lielākais izaicinājums, uzņemoties vadību organizācijā, kas strādā internacionāli - Daugavas Vanagi (DV). Ir jāatrod atbilde uz jautājumu “kāpēc?” un jāspēj aprakstīt biedrības “USP” (vai “Unique Selling Point”), respektīvi, apsvērumus, kas padara DV par unikālu un liek tai izskatīties vērtīgai diasporas, Latvijas sabiedrības un Latvijas valsts acīs.

Par Daugavas Vanagiem:

Daugavas vanagu organizācija dibināta Zedelgemas gūstekņu nometnē, 1945. gada 28. decembrī ar sākotnēju domu apvienot tur esošos kaŗavīrus pēc atbrīvošanas no gūstekņu nometnes, aprūpēt latviešu bijušos karavīrus un viņu ģimenes, un turpināt cīņu par brīvu Latviju.

Kaut sākumā biedri sastāvēja no bijušajiem leģionāriem, DV dibinātāji cerēja ietvert visus latviešus biedru rindās. Pārceļoties uz bēgļu nometnēm, DV biedri turpināja organizācijas aprūpes un apvienošanas darbu. Latviešu bēgļiem atstājot nometnes un pārceļojot uz dzīvi Austrālijā, Rietumeiropā, Kanādā, Dienvidamerikā, un Amerikas Savienotajās Valstīs, organizācija gāja viņiem līdzi.

Šodien DV sastāv no vairāk nekā 2800 biedriem sešās valstīs: Apvienotajā Karalistē, ASV, Austrālijā, Kanādā, Latvijā, Vācijā. Darbs DV zemēs ir plašs: vietējā sabiedriskā darbība, ieskaitot kultūru un latvisko izglītību, labdarības darbs pašu sabiedrībā un Latvijā, kā arī atbalsts Latvijas valstij, sadarbojoties ar citām DV apvienībām un zemēm.

DV Centrālā valde (DVCV) ir ievēlēta ar locekļiem no katras DV zemes lai pildītu vadošu un koordinējošu lomu. Latvijā DVCV veic aprūpes darbu: atbalsta un sniedz medicīnisku palīdzību bijušajiem leģionāriem un viņu atraitnēm, sniedz atbalstu daudzbērnu ģimenēm, audžu ģimenēm un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

DV organizācija ir ierakstīta (ar PBLA) diasporas likumā un DVCV  pārstāvis piedalās Ārlietu Ministrijas Diasporas konsultatīvajā padomē. DV ir biedri dibinātāji Latviešu karavīru piemiņas biedrībā “Lestene”, pašlaik tur ieņemot vadības lomu.

Mani ievēlēja DV CV priekšsēža amatā  2021. gada janvāri. Esmu centies modernizēt mūsu darbības veidu. Jau divus gadus nebijām varējuši tikties klātienē. Pandēmijas problēmas lika mums mainīt darbības stilu – un, manuprāt, tas bija jādara tā vai tā. Agrāk, rotējot starp valstīm, notika viena Centrālās valdes sēde gadā. Tagad mēs tiekamies piecas reizes gadā (četras reizes ar Zoom un vienreiz klātienē). 2022. gada jūnijā notika ļoti veiksmīga sēde Klīvlandē – bija tik jauki atkal satikties aci pret aci!

Katru sēdes darba kārtību, katru protokolu, tagad kārtojam zem trīs, pamata, mērķiem, kas ierakstīti mūsu darbības noteikumos: 1) Latviešu sabiedrības pulcināšana un apvienošana; 2) Aprūpe; un 3) Cīņa par valsts stiprināšanu un aizsardzību.

Domāju, ka Čikagas Ziņas lasītājiem nebūs sveša tā darbība, ko veic DV apvienības ASV un citviet atbalstot un kādreiz vadot vietējo latviešu sabiedrisko un kultūras dzīvi, bet varbūt nezina, ka caur DV Centrālās valdes Pārstāvniecību Latvijā ir plūdušas milzīgas summas, domātas atbalstam Latvijā – pēdējos astoņos gados pāri par 2,5 miljonu dolāru (un turklāt vēl papildus miljonu pārsūtam no kādas Kanādas labdarības organizācijas). Šie atbalsti veikti sekojošiem mērķiem: Leģionāri Latvijā (2021.gadā palīdzību saņēma 67 bijušie leģionāri un gaisa spēku izpalīgi.);  Leģionāru un atraitņu apgāde ar zālēm (2021. gadā zāļu saņēmēju sarakstā ir 32 atraitnes un 22 leģionāri); Ziemassvētku dāvanas Latvijas DV leģionāriem; Daudzbērnu ģimenes Latvijā (2021 gadā pabalsti izmaksāti 119 daudzbērnu ģimenēm); Audžu ģimenes Latvijā (2021. gadā palīdzību saņēma 109 aizbildņu ģimenes; Izglītības stipendijas (četriem studentiem); Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Latvijā (mūsu jaunākā iniciatīva).

Biju pārsteigts, ienākot amatā, cik daudz ir jāstrādā tomēr pie trešās tēmas: Cīņa par valsts stiprināšanu un aizsardzību. Es kādreiz sev vaicāju, kāpēc šīs lietas ir vēl aktuālas, kāpēc vēl jācīnās, it kā Otrais pasaules karš nebūtu beidzies. Beigu beigās es piedzimu 15 gadus pēc kaŗa beigām  un man tagad ir 62 gadi. Atbilde ir, ka Latvijas ienaidnieki nav izbeiguši savus uzbrukumus pret mums. Viņi turpina auksto karu pret Latviju. Ir tikai jālasa pirms mēneša iznākušais Krievijas Federācijas izdotais ziņojums par Latviju, kur latviešu kaŗavīru kapi, vēl dzīvi palikušie leģionāri un pat DV ir ielikti hibrīdkaŗa frontes līnijās. Vēl piemērs ir kontroversija par Zedelgemas  pieminekli, ko izraisīja Krievijas Ārlietu Ministrija, tajās pašās preses konferencēs, kur tās pārstāve Maria Zakharova nosauca Ukrainu par “neo-nacisma perēkli”, kā iepriekšēju pamatu Krievijas karam pret Ukrainu.

Bet no mūsu darbības nacionālos jautājumos izriet kas pozitīvs: Latvijas organizācijas, pašvaldības un valsts uzskata DV par uzticamu partneri. Divas reizes pēdējā mēnesī piedalījos Saeimas komisijas sēdēs, lai apspriestu īpašu likumu par Lestenes memoriālo kompleksu. Tas ir DV senču un patreizējo biedru nopelns, ka esam uzklausīti.

Darbība sakarā ar Lesteni ir ļoti nozīmīga. Kurzemē, Otrā pasaules kaŗa beigās, notika lielākās cīņas Latvijas vēsturē, tur piedalījās pāri par miljons kaŗavīru un latvietis tika sūtīts kaŗā, brālis pret brāli. Tagad strādājam kopā ar vēl sešām pazīstamām organizācijām, Lestenes biedrības ietvaros, lai pāri ielai no Brāļu kapiem un Lestenes baznīcas būtu muzejs, kas apraksta šīs kaujas un kur būtu klases telpa, kur skolēni, jaunsargi, kadeti varētu tikt apmācīti. Šis vērienīgais projekts izmaksās starp 700 tūkstošiem un 1 miljonu dolāru. Projektā piedalīsies Lestenes biedrība, Latvijas valsts un Tukuma novada pašvaldība. Īpaši svarīga loma muzeja īstenošanā ir Daugavas Vanagiem, piesaistot ziedojumus no ārpus Latvijas. Te būs iespējams, piemēram, ar ziedojumu pieminēt savus senčus, kas cīnījušies par Latviju Otrā pasaules kaŗā.




Divi zīmējumi no topošā muzeja (muzeja zīmejums un teritorija no gaisa)

Vēl informāciju par šo projektu un par Daugavas Vanagiem var uzzināt DV CV mājaslapā: www. dvcv.org.lv . Ziedojumus ASV var veikt rakstot čekus uz: “Latvian Association DV ASV” vārda (šajā gadījumā ar piezīmi "Lestenes muzejam") un jāsūta DV ASV kasierim uz sekojošo adresi: Ivars Zušēvics, 5438 Wild Rose Circle, Greendale, WI 53129.        

Atgriežoties pie apsvēruma, kas padara DV par unikālu un padara organizāciju par vērtīgu tautas acīs (mūsu “USP”) domāju, ka, blakus mūsu sabiedriskam darbam un spēcīgai internacionālai organizatoriskai uzbūvei, izšķirošais ir tas, ka mēs darbojāmies ar skaidru mērķi stiprināt Latvijas valsti. Tas padara DV pievilcīgu vecai un jaunai diasporai. Un tas dod organizācijai savu morālo kompasu.

 

Aivars Sinka

DV Centrālās valdes priekšsēdis

Par autoru:

Aivars Sinka piedzima Anglijā, 1960. gadā, absolvēja Londonas latviešu skolu un Minsteres Latviešu ģimnāziju. Strādāja IT konsultācijas nozarē, bet tagad ir atstājis britu darba pasauli, pārcēlies uz  dzīvi Latvijā un darbojās latviešu sabiedriskos amatos. No 2021. gada viņš ir DV priekšnieks un kopš 2021. gada maija ir Latviešu kaŗavīru piemiņas biedrības “Lestene” priekšsēdētājs.

 
  Atgriezties Iesaki draugiem: 
© 2022 Daugavas Vanagu centrālās valde. Visas tiesības aizsargātas. »