Otrā Pasaules kara beigās, pāri par 20 000 latviešu karavīri padevās rietumu gūstā. No sākuma izkaisīti vairākās nometnēs starp angļu, amerikāņu un franču militārām zonām, līdz 1945. gada beigām 11 160 leģionāru tika koncentrēti Zedelgemas gūstekņu nometnē, Beļgijā, britu gādībā, kamēr rietumu sabiedrotie nolēma viņu likteni. No šiem gūstekņiem 839 bija invalīdi. Pāri par puse bija vecumā no 14-25 gadiem. No tiem, kas bija precējušies, divām trešdaļām sievas un bērni bija palikuši Latvijā.
Dzīve Zedelgemā iezīmējās ar salu, badu un drūmām domām par nākotni. Ar ļoti lielām pūlēm izdevās pārliecināt angļus un amerikāņus, ka latviešu karavīri nav bijuši vācu nacistu kolaboranti, bet gan cīnītāji par latviešu tautas tiesībām un zemi.
Jau kara beigu posmā, daži karavīri nojauta, ka būs nepiciešams radīt organizāciju, kas vienotu visus latviešu karavīrus un rūpētos par cīņu biedru, karā cietušo latviešu un viņu ģimenes locekļu aprūpi. Zedelgemas nometnē deva iespēju šīm idejām kļūt par īstenību. Britu militārās iestādes deva savu atļauju, un Daugavas Vanagi radās kā karavīru aprūpes biedrība. To nodibināja demokrātiski ievēlētu latviešu kara gūstekņu sapulce. Par tās pirmo priekšnieku ar milzu balsu vairākumu, ievēlēja pulkvedi Vili Janumu.
Atmodas laikā, DV savu darbība pārcēla arī uz Latviju. Dibinājās nodaļas un kopas, lai arī Latvijā dzīvas būtu DV tradicijas, mērķi un ideāli. Jau 1993. gadā DV Centrālā valde dibināja DVCV Pārstāvniecību Latvijā, kas vēl šodien saskaņo aprūpes un palīdzības darbu Latvijā. Šo gadu laikā simtiem tūkstošu eiro vēŗtībā sniegts atbalsts bijušajiem leģionāriem, izsniegtas leģionāriem un viņu atraitnēm zāles, atbalstītas daudzbērnu un audžu ģimenes.
DV organizācija tagad darbojās ASV, Apvienotā Karalistē, Austrālijā, Kanādā, Latvijā un Vācijā. Kopā darbojās biedri no dažādām latviešu paaudzēm un kas dzimuši un dzīvo dažādās zemēs. Esam pasaules latvieši.
Mūsu vēsture ir gara un bagāta, bet darbs turpinās!