Lestenes muzejs

Sešas Kurzemes lielkaujas notika no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada aprīlim, Otrā pasaules kara beigu posmā. Tās ir vislielākās un visasiņainākās kaujas Latvijas vēsturē. Padomju pusē vien dažādās karadarbības fāzēs, karoja no 800 000 līdz 450 000 vīru tikai kaujas vienībās. Vācijas Bruņoto spēku armiju grupa “Ziemeļi" sastāvā Kurzemes kauju sākumā bija 500 000 vīri kopā visās vienībās. Par spīti lieliem zaudējumiem, kauju rezultātā fronte nebija izkustējusies vairāk par 40 km. Kurzemes lielkaujās abās pusēs piedalījušies latviešu karavīri, jo Nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, abas, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju, nelikumīgi mobilizēja latviešu zēnus un vīrus. Trešajā lielkaujā, pie Džūkstes un Lestenes, 19. divīzijas un 130. latviešu strēlnieku korpusa latviešu karavīri karoja brālis pret brāli, ar smagiem upuriem abās karojošajās pusēs.

Kara darbības centrā bija Lestene ar tās baznīcu, kur bija ierīkota latviešu kaŗa lazarete un muižu, kur darbojās latviešu leģiona 19. divīzijas štābs, kamēr visapkārt kaujas lauki. Šodien Lestenē atrodas Kurzemes brāļu kapi: svēta vieta, kur apglabāti un pieminēti tūkstošiem leģionāru, otros lielākos latviešu brāļu kapos Latvijā. Daugavas Vanagi, Latvijas Nacionālo kaŗavīru biedrība un vietējā pašvaldība bija atbildīgi, par kapu iekārtošanu un finansēšanu.

Daugavas Vanagu Centrālā Valde jau 2019. gadā DVCV nopirka “Rūķīšu” mājas Lestenē, iepretim baznīcai un tās uzdāvināja Tukuma novada domei, dāvinājuma līgumā uzdodot atbildību iekārtot muzeju. Jaunais muzejs būs vieta kur jaunatne, radinieki un tūristi varēs uzzināt vairāk par šīm milzīgām kaujām un par kaŗavīru un vietējo iedzīvotāju likteņiem un mēģināt izjust ko nozīmēja kaŗot. Tur arī plānoti telpas un līdzekļi, ko izmantos skolēnu, kadetu un jaunsargu mācībās.