Lestenē atklāj ilgi gaidītā muzeja namu un piemin Latvijas brīvības cīnītājus

Lestenes muzejs veicinās vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu

Uz pieņemšanu par godu Lestenes muzeja nama atklāšanai aicināja Tukuma novada pašvaldība un Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”. Kā atzīmēja organizatori, šis ir pirmais un lielākais solis Lestenes Memoriāla tapšanā. Un tas nebūtu bijis iespējams bez atbalstītājiem, kuru lielajā muzeja zālē bija ne mazums.

Ievadvārdus teica Dr. theol. Guntis Kalme. Viņš uzsvēra, ka Lestenes baznīca kopā ar jauno muzeju veidos jēgas ansambli. Un muzeja ekspozīcija sniegs detalizētu, pārskatāmu ainu par to, kā noritēja kaujas Kurzemes cietoksnī. Mācītājs mudināja stāties pretī ļaunumam, norādot, ka uz to aicina arī Svētie Raksti: “Muzejs iedvesmos. Savulaik mums vajadzēja pretoties, un mēs pretojāmies. Ja vajadzēs, tad pretosimies atkal.” Pēc lūgšanas Dr. theol. Guntis Kalme iesvētīja muzeju kā latviešu karavīru piemiņas muzeju: “Lai, izejot no šīm telpām, katrs apmeklētājs varētu teikt – es arī esmu gatavs aizstāvēt savu Latviju!”

Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis, dāvinot Lestenes maizi un medu, pateicās domubiedriem, atbalstītājiem un partneriem: arhitektiem (SIA “Livland”), būvniekiem (SIA “Amatnieks”), kā arī atsevišķiem Lestenes biedrības (Latviešu Karavīru piemiņas biedrība “Lestene”) valdes locekļiem: Raimondam Graubem, Gaidim Zeibotam, Aivaram Sinkam un Emīlam Gailim, kurš savulaik muzejam uzdāvināja kara laukā atrastu, no vācu PAK prettanku lielgabala izšautu lādiņu. Tāpat sirsnīgi pateicības vārdi tika darbiniecei Gitai Bulahai – kura jau 25 gadus strādā Lestenes kapos, Tukuma novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam un būvuzraugam Staņislavam Vusikam.

Lestenes muzeja veidotājus un atbalstītājus apsveica LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, uzsverot, ka Lestenē ļoti labi var sajust Latvijas vēsturi: “Lestenes muzejs šodien, kad brīvība ir tik trausla, ir īpaši aktuāls. Šī muzeja atklāšana ir nozīmīgs starpsolis, lai taptu muzeja stāsts. Un tas nebūs tikai par ekspozīciju, bet to, ka Latvija var mācīties no vēstures. Muzejs ir tilts starp pagātni un nākotni. Tas nebūs muzejs tikai par karu. Tas būs muzejs par drosmi un mūsu varonīgo vēsturi.” Parlamentārā sekretāre izteica prieku, ka Aizsardzības ministrija varēja piedalīties un sniegt atbalstu muzeja nama tapšanā.

Vilnis Janševskis īpaši uzsvēra labo sadarbību ar Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdi Aivaru Sinku, kurš savukārt klātesošajiem pastāstīja par muzeja un visa Lestenes Brāļu kapu kompleksa tapšanu. Sākumā ideja par leģionāru piemiņas godināšanu bijusi daudz šaurāka. Taču, kad kopā sanākusi brīnišķīgā un jaudīgā komanda, secinājuši, ka ar šo nepietiek – lielās kaujas, kas te notika, ir jāieliek pareizajā vēstures fonā. Diskusijās tapa muzeja koncepcija. Tā nodibināta Lestenes biedrība, kurā apvienojās septiņas biedrības. Un svarīgi bija ne tikai izveidot šādu vietu – Lestenes Brāļu kapu kompleksu, bet arī nodrošināt tā attīstību.

“Man šķiet, ka cilvēki vēl nesaprot, cik revolucionārs ir Lestenes likums, kuru Saeima pagājšvasar apstiprināja. Tagad tikai šis likums sāk darboties, un atsauksmes jau rodas.” Attīstot Lestenes Brāļu kapu kompleksu, valsts līmenī tiks saglabāta arī latviešu karavīru piemiņa un nodrošināta vietas interpretācija. Izveidojot pastāvīgu ekspozīciju, kas stāstīs par karavīru, pretošanās kustības dalībnieku un iedzīvotāju vēsturi Otrajā pasaules karā un pēckara laiku Kurzemē, skaidri tiks pausta saikne starp šīsdienas Latvijas valsti un tās pilsoņiem, kuru dzīves dramatiski ietekmēja Otrais pasaules karš; tas arī veicinās vienotu Latvijas vēstures izpratni un nodrošinās vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu.

“Es ceru, ka ielas un laukumus sauks leģionāru vārdos! Es ceru, ka Rīgā būs pulkveža Viļa Januma iela!” uzsvēra A. Sinka un ieskicēja vēl darāmos darbus, kuru nav maz: muzeja Iekšējās ekspozīcijas iekārtošana, arheoloģiskie pētījumi un leģionāru pīšļu izrakšana kompleksa teritorijā, piemineklis dibinātājiem, ārējā ekspozīcija, Lestenes baznīcas ērģeļu atjaunošana, Izglītības fonda izveide utt.

1. Sinka pateicās lielākajiem ziedotājiem un atbalstītājiem: Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, tostarp kādreizējai lesteniecei Kristīnei Saulītei, kura bija PBLA priekšsēde laikā, kad dibināja Lestenes biedrību; projekta pārraugam Jurim Bezzubovam; Intai Sikorai – par juridisko darbu; Tukuma muzeja vadītājai Agritai Ozolai – par līdzdalību dibināšanas sapulcēs un labo padomu; vēsturniekam Valdim Kuzminam – par vēsturisko koncepciju; Ievai Lapiņai – par dizaina koncepciju; arhitektam Jurim Dambim – par darbu pie Lestenes likuma un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldē; Ziedot.lv vadītājai Rūtai Dimantai; vēsturniekam Ritvaram Jansonam – par atbalstu kopš paša sākuma un Lestenes likuma pirmo metu; LR Kultūras ministrijai – par Lestenes likumu; LR Aizsardzības ministrijai – par ziedojumiem un atbalstu; ainavu arhitektei Gitai Gāganei no ALPS ainavu darbnīcas.

Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis teikto papildināja: “Esmu ļoti gandarīts par to, kas jau izdarīts un vēl vairāk par to, ko vēl izdarīsim. Lestene ir īpaša un svēta vieta, Dieva izredzēta. Mums atliek tikai to attīstīt.”

Atmiņas, koncerts un uguntiņu jūra lāpu gājienā

Lesteniecei, leģionāra mazmeitai Gitai Bulahai, kura jau 25 gadus ir Lestenes kapu pārzine un tagad arī muzeja saimniece, vislielākais prieks ir par to, ka izdevies tik daudzu cilvēku piemiņu atgriezt. Kapu sienās ierakstīti vairāk nekā 18 tūkstoši vārdu, plus vēl pārapbedītie, plus vēl 84, kuri pārapbedīti urnās. “Vietējie ir tik daudz kauju pieredzējuši,” viņa teic. “Katram te ir piederīgie un draugi. 80 gadi ir pagājuši no šīm kaujām, bet cilvēki vēl joprojām brauc un meklē savējos. Un joprojām arī atrod aizvien jaunus kritušo karavīru pīšļus. Tad mēs tos pārapbedām te, svētītā zemē.”

Viņa stāsta, ka liels prieks ir arī par cilvēkiem, īsteniem Latvijas patriotiem, kurus šo gadu laikā satikusi: “Pirms 25 gadiem uz Lesteni vēl brauca tie vīri, kuri paši bija karojuši, kuru svaigā atmiņā bija visas šīs kaujas. Brauca tās sievas, kas viņus bija gaidījušas un nebija sagaidījušas. Te brauca tādi vīri kā Edgars Skreija, kā Nikolajs Romanivskis… Es savu vecotēvu nekad neesmu satikusi, jo viņš karā pazuda bez vēsts. Un ar šiem vīriem kopā strādājot, es centos saprast, kādi viņi bija, par ko viņi karoja.”

Pēc pieņemšanas Lestenes muzejā lestenieki un viņu viesi varēja posties uz Tautas namu, kur par godu Lāčplēša dienai lesteniekus un viņu viesus ar koncertu iepriecināja ansamblis “Dobeles zemessargi” Artūra Reinika vadībā. Skanēja gan patriotiskas, gan citas iemīļotas dziesmas, un skatītāji aizkustināti dziedāja līdzi.

Pēc koncerta, jau kārtīgā tumsā, ļaudis aizdedza sveces un lāpas un no Tautas nama devās uz Lestenes Brāļu kapiem. Visiem pa priekšu soļoja Nacionālo bruņoto spēku orķestris, izpildot patriotiskas dziesmas.

Tas patiešām bija krāšņs skats! Uguntiņu jūra locījās vakara tumsā – gāja vīri un sievas gados, jauni cilvēki, ģimenes ar bērniem. Un viņu acīs atspīdēja sveču liesmas un lāpu uguns – svēta un nopietna.

Lai esam vienoti – svētbrīdis Lestenes Brāļu kapos

Kapos svētbrīdis iesākās ar kopīgi dziedātu Latvijas himnu.

Klātesošos uzrunāja kapelāns Raimonds Krasinskis. Viņš pateicās varoņiem par cīņu, par Latviju: “Lai Dieva vārds mūs stiprina! Tas ir stiprāks par jebkuru ieroci.” Un nolasīja fragmentu no vēstules efeziešiem.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa stāstīja, ka lāpu gājieni par godu Lāčplēša dienai notiek katrā Tukuma novada pagastā: “Ļoti priecājos, ka gājienā iet arī  bērni, jo tad mūsu tautas atmiņa par karavīriem būs dzīva.”

Jaunpils un Džūkstes draudzes mācītājs Jānis Saulīte, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka nav lielākas svētības par to, kā atdot dzīvību par saviem draugiem. Un Latvija ir tā vērta: “Mums ir jāuztur šī vēsturiskā atmiņa, bez tās cilvēks ir kā balta lapa. Ideāli ir jāaizstāv; ideāli nemirst pat tad, kad karavīrs mirst. Uzvar tas, kuram ir motivācija.” Un aicināja ne tikai pieminēt kritušos, bet arī pateikties viņiem, jo brīvība neiekrīt klēpī – pateicība ir redzīguma apliecinājums. “Lai Latvija ir mūsu sirdīs ne tikai svētku dienās, bet arī ikdienā! Lai ne tikai pieminam pagātni, bet uz tās būvējam savu nākotni!”

Lestenieks, aktieris Artis Drozdovs skandēja dzeju un, pats pavadot ar ģitāru, dziedāja patriotiskas, aizkustinošas dziesmas.

Nacionālo bruņoto spēku orķestris atskaņoja pazīstamas dziesmas, ko klātesošie varēja dziedāt līdzi: “Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros”, “Div’ dūjiņas”, “Zilo lakatiņu” u.c.

Noslēgumā Jaunpils un Džūkstes draudzes mācītājs Jānis Saulīte atgādināja: “Mēs esam maza tauta, bet nav maza gara. Lai esam vienoti! Tad būsim nesaraujama siena! “ Izskanēja lūgšana, un mācītājs svētīja klātesošos.

Lestenes baznīca ar savām izgaismotajām logu acīm tumsā noskatījās, kā lestenieki iekur atmiņu ugunskurus un atceras savus piederīgos, kuri te, Lestenes apkārtnē, Otrajā pasaules karā cīnījās par brīvu Latviju. Un kuri daudzi tepat arī atdusas – Lestenes Brāļu kapos.

Ieva Freinberga