Noslēdzies svarīgs vēsturisks posms

Savukārt elektronisko izdevumu “Latvietis” ar redakcijas adresi Austrālijā, kuru abonenti saņem arī izdrukātu pastkastītēs, tagad izdod tikai ik pārnedēļas, nevis katru nedēļu kā iepriekš. Un Amerikas latviešu avīze “Laiks” pēc 77 gadu darbības izdošanu pārtrauc pavisam.

Tas ir vesels laikmets, kas trimdas latviešiem nu ir beidzies – tik ierasts un it kā pašsaprotams. Taču ir zināms, ka nekas nav pašsaprotams. Milzīgs paldies galvenajiem  redaktoriem, redakcijas darbiniekiem, kas laika gaitā bijuši, un autoriem par nenovērtējamo darbu, par negulētajām nakts stundām, lai trimdas latviešus gadu desmitiem informētu par aktuālajām norisēm un paliekošajām vērtībām! Paldies arī šo laikrakstu lasītājiem, kuri ar savu dzīvo interesi par latvietību abonēja šīs avīzes un vēl aizvien to iespēju robežās dara, tā palīdzot finansēt šo laikrakstu darbu!

Ceļabiedrs no trimdas, caur diasporu uz brīvo Latviju

“Brīvā Latvija”, tu biji labs ceļabiedrs!

Savulaik lielākās Eiropas latviešu trimdas avīzes – “Eitinas Latvija” (dibināta 1946. gadā) un “Londonas Avīze” (dibināta jau 1942. gadā) apvienojās 1986. gada oktobrī, lai rastu, kā pirmās “Brīvās Latvijas” izdevēju kopas priekšsēdis Jānis Muchks skaidroja ievadrakstā pirmajā numurā, “citu ekonomisku bazi”. Kaut avīzes apvienojās galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ, tomēr skats bija uz nākotni. Tajā pašā ievadrakstā Muchs solīja lasītājiem: “Katrā ziņā, redakcija centīsies, lai “Brīvā Latvija” veidotos par brīva cilvēka, Rietumu demokrātijās mītošā latvieša avīzi - pretstatā joprojām okupantu gara piesārņotajai presei dzimtenē.“

Pirmais “Brīvās Latvijas” numurs iznāca liktenīgā posmā Latvijas un latviešu trimdas vēsturē, jo 1986. gadā Atmoda bija jau sākusies, Čornobiļas kodolreaktora katastrofa vēl svaigā atmiņā un liktenīgo Šatakvas konferenci Bulduros jau aprakstīja otrajā numurā. Nosaukumu “Brīvā Latvija” avīzes izdevēji izvēlējās tādēļ, ka padomju Latvijas presei un VDK izdevumiem bija ieradums citēt trimdas presi un kādreiz par to ņirgāties – bet tagad, ja gribēja citēt Eiropas latviešu trimdas lielāko avīzi, būtu jāpiemin “Brīvā Latvija”, šāds vārdu salikums, kas bija tabu padomju rakstu un runas vīriem.

Jaunās avīzes dibinātāji labi zināja un pirmajā numurā skaidroja avīzes nosaukuma vēsturi. Jau 1917. gada jūlijā Cēsīs iznāca Nacionāldemokrātu partijas orgāns “Brīvā Latvija”. Arī Vladivostokā 1919. gadā izdeva avīzi ar šādu nosaukumu, nacistu okupācijas laika pagrīdes izdevumu, par ko redaktoru Gustavu Celmiņu ievietoja koncentrācijas nometnē. Celmiņš no jauna šo publikāciju izdeva Romā 1948. gadā. 1986. gadā avīzei, kas mantoja šo nosaukumu, cīņa par brīvību un pret Latvijas okupāciju kļuva par nelokāmu principu. Avīze piedalījās un aprakstīja jaunās brīvvalsts tapšanu, kad kļuvām par diasporu – trimda beigusies! “Brīvā Latvija” patiesi var lepoties ar saviem redaktoriem un redaktorēm. Starp viņiem – Freds Launags, nacionālais partizāns. Piecus gadus redaktors bija mans tēvs Juris Sinka. Viņam bija tas gods avīzi pirmo reizi izdot Latvijā, kad to pārdeva Rīgas kioskos kopā ar visām citām Latvijas avīzēm.

Kopš 2000. gada laikraksta redaktore ir Ligita Kovtuna, ar kuru man ir bijis gods sadarboties vairāk nekā 15 gadus. Esmu pateicīgs par viņas lielo uzņēmību vadīt avīzi kritiskā brīdī! Priecājos arī, ka, vadot šo pēdējo posmu, Ligita ir ne tikai turējusi Jāna Muchka solījumu vadīt “brīva cilvēka, Rietumu demokrātijās mītošā latvieša avīzi”, bet to darīja ar stilu, ar augstu kvalitāti, ar labu latviešu rakstu valodu. Par to – paldies!

Aivars Sinka, bijušās Brīvās Latvijas izdevēju kopas priekšsēdis